Nebrīve

[Intro: KasPis]
Nebrīve

[1.pants: KasPis]
Tev prasīs: "Kas tas tāds?
Četrus gadus vienā klasē atstāts
Jau rūdīts uz domām kā asprātis
Tēva dotā nauda aug uz paplātes

Dēliņš paliek bezkaunīgs un apmāts, kamēr pazūd saprāts
Jau piecpadsmit gadus kapāts, bet jau pirms gada bija kriminālās lapās
Strādājis par kapraci, uz neatgriešanos, es esmu atklāts
Nebrīvē pavadītie gadi bija kā duncis viņa aknās

Zināšanas pakāsa, viņš palika kā šakālis
Vienīgi vēl miesīga māte stāvēja tam blakām
Noplukuši tā kā plakāts, drēbēs platās
Ģīmis saskābis, tā it kā gabalos sasprāgs

No ģimenes vairs nepalika pat ķimenes
Ja nu vienīgi dāvanas, no iepriekšējās dzimenes
Un laime kas izkūpēja gaisā un tagad gaisā rotē
Kā torpēda kas iesprūdusi pagātnes flotē

Auksts un pliekans, ka pat saskrien siekalas uz mēles
Kā rutīna no seklas azartspēles
Sviedri viņu aprij kā dēles
Viss, kas šķebināja, viss tas krājās uz mēles

Pārmetumi, pavēles – tās asas viņus sadzēla
Tagad bija tā sērija, kas rosināja karu
Bumba lido garām vārtiem, tā kā ladzei (Lazio[?])
Pēc izskata vairāk līdzinājās kamikadzei

Mērķi – tie sabruka, tēvs sāka dzert
Māte nēsāja parūku, pats staigāja ar bazuku
Pie sāniem un tā smalki izpētot ārieni
Pacietība zūd kā spēks no kuluāriem

[2.pants: Eliots]

Es pazinu vienu čali, kam [?] bija [?]
Viņš sēdēja Admirālītī, pie šņabja un aļika
Vēsi ripinādams automātā naļiku kā kaļikus
Kamēr paziņas palika pret čali aizdomīgas

Katram ko viņš satika, teica: "Aizdod man trīs latus"
Atdošu rīt, dodu zobu, apsolu, vīrs un vārds
Sasodīts, ja tie būtu tik trīs
Bet parādu saraksts bija garāks kā arābu pasakas

Tad tu pieķer sevi azartspēļu varā un bads
Sāk novērsties no tevīm, kad tu noskrējies netīrs un noslēdzies sevī
Skraidi nolemts un nedzīvs
Nepārtraukti meklēdams ko nospert vai medīt

Tad tu nospied pa pogām un tad rokas vairs netrīc
Un ja noveicas, tad turās kādu momentu kredīts
Algas dienas naktī, kastē ielocīta alga
Labāk sēdēt aiz restēm, nekā vienrocim uz grauda

[Outro]
Kaifs ne?