Atļauties
Nekad nebūs tā kā teikšu es
Bet tam nav nozimes
Un es jūtu tavi vārdi lūst
Kādai būt
Kad tie zūd?
Vai nav jau par daudz?
Ik reiz kad neatbrauc
Un tad ir miers
Jā
Un tad ir miers
Kādēļ tas jāizjauc?
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Nodomā mans signāls atslēdzies
“kur tu atrodies?”
Man ar tukšiem vārdiem nepietiek
Vari projām iet
Man jau ir par daudz
Ik reiz kad neatbrauc
Un tad ir miers
Jā
Un tad ir miers
Kādēļ tas jāizjauc?
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Ierastajās vietās
Vai mums jāatgriežas?
Vieniem jaieskrienās
Vai tev tā liekās?
Ierastajās vietās
Vai mums jāatgriežas?
Vieniem jaieskrienās
Vai tev tā liekās?
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Tā tik tu vari atļauties
(tā tik tu vari, tā tik)
ctļauties
Ik reiz kad neatbrauc
Un tad ir miers
Jā
Un man ir miers