Velnukāvējs
[čūska ragana aizskrien uz jūru ūdeni lakt un dzesēt rīkli, bet kurbads tikmēr nonāca smēdē pie debesu kalēja. te viņš pavada kādu laiku, palīdzēdams kalējam, par ko tas apsola nokalt kurbadam zobenu...]
Plēšas elš, lakta dimd
Varoņzobenam drīz še būs dzimt!
Pats pirmais es biju, kurš savaldīja
Pakļāvu gribai savai
Uguns garu iedzinu ēzē
Cilvēkiem iemācīju
Ieročus kalt, veseri vēzēt
Plēšas pūst, metālu slīpēt un dzesēt
Ei, nokal, kalēj, man zobenu tādu
Kuru ne katrs viss pacelt spētu
Plēšas elš, lakta dimd
Varoņzobenam drīz še būs dzimt!
Trīs birkavi smagumā
Vai būs pašā labumā?
Nav vēl gana
Smagākam
Jābūt manam zobenam
Nokal, kalēj, man zobenu tādu
Kuru ne katrs varonis pacelt spētu
Uguns un dzelzs, kas viņu cels?
Ķēves dēls!
Kā viņu sauks?
Velnukāvējs - tā viņu sauks!
Smēde dārd, ēze rūc, dienu un nakti plēšas pūš
Veseris zveļ, lakta dimd
Varoņzobenam drīz še būs dzimt!
Trīs birkavi vēl kal klāt
Vai varēsi pacilāt?
Nu būs pašā labumā
Vajadzīgā smagumā
Nokalu, kurbad, es tev zobenu tādu
Kuru tu pats viens tikai pacelt spētu!