Mistika

Lietas mainīt nav viegli
Bet būs lietas, kas atnāks pašas
Un man atliek tikai gaidīt to dienu
Tu sāksi ātri, tu beigsi ātri, tu stāvi
Ja beidz kāpt skaļi pasakot
Tākā spacebar
Ir par vēlu, lai mainītu kursu
Aiz muguras aste ko luncinu
Redzu spogulī laimīgu purnu
Un šoreiz pats pie tā vainīgs, es un ?
Par vēlu sapņiem par aizdzītu tumsu
Kad mums taisnība ir tik tuvu
Kad nesu savu vārdu kā titulu
Barjeras pāri kāpju kā likumus
Es nopirku miķi, kurš ir tieši tikpat kluss cik visi citi
Ha, tā ir mistika
Pēdējais vagons, aizkari plīv, ērts sēdeklis
Saule spīd un redzu mēnesi
Es aizvadu dzīves savas un citu rūpju krunkas pārvēršot smaidos
Sirdī miers un ja vajag es tev kādreiz to aizdošu
Ir labi un es gribu, lai arī kas tas būtu
Jo dzīve manus ceļus atalgo ar labsajūtu
Redzot patiesību kļūstam kaili tā kā striptīzs
Redzot atspulgā smaidu es sastingstu pie vitrīnas
Un tu pat nepamani visas tās plaisas
Kad viss izskatās kristāla skaidrs
Skatos prizmā, tur vispār nav gaismas
Redzot pusaudžos naidu un mūsu senčos rūgtumu
Joprojām nesaskatu debesis, kaut cenšos būt tur